Kā sagatavoties darba intervijai

Lai uzsāktu darba attiecības, ikvienam būs jādodas uz darba interviju. Tas ir klasisks veids kā izvēlēties labāko kandidātu, ko pieņemt darbā. Tā kā darba meklētāji dodas uz tām intervijām un darba vietām, kur vēlas strādāt, tad ir tikai normāli, ka visi gan pirms intervijas, gan varbūt arī intervijas laikā satraucas vai streso. Ja gribas atstāt labu iespaidu un darbu arī dabūt, tad tas ir tikai normāli. Parasti nesatraucas tikai ļoti pašpārliecināti cilvēki, kā arī tie, kuriem darbs, uz kuru tie pieteikušies, nemaz nav tik būtisks – iespējams, ka viņi uz interviju devušies tikai treniņa pēc. Jā, tas nav aizliegts. Ja esi darba meklējumos un gribi nedaudz prakses tieši darba intervijai, tad var pieteikties uz darbiem, kurus it kā nevēlies, bet aiziet uz intervijām – papraktizēt atbildes uz jautājumiem, kā arī vispār pavērot kā notiek šis atlases process un kādus jautājumus parasti uzdod. Protams, to var darīt arī mājās, jo internetā var atrast ļoti daudz piemēru dažādiem darba intervijas jautājumiem. Protams, nekad nevar paredzēt pilnīgi visus jautājumus, ko uzdos, taču ir vairāki klasiskie jautājumi, kurus uzdod 95% gadījumos. Principā var izlasīt šos jautājumus un izdomāt uz tiem atbildes. To var darīt gan pie sevis domās, gan arī izmēģināt to visu pastāstīt skaļi – vai sev pašam, piemēram, spoguļa priekšā vai arī kādam draugam vai radam. Atbildes, protams, nav jāmācās no galvas kā dzejolis skolā, taču ir vēlams aptuveni izdomāt ko atbildēsi uz klasiskajiem jautājumiem. Dažreiz intervijas laikā var būt tik liels stress, ka pēkšņi nespēj atcerēties ne bijušo darba vietu, ne ko tur darīji, tāpēc būs vieglāk to atcerēties, ja vismaz reizi būsi jau pamēģinājis atbildēt uz jautājumiem. Arī darba devējiem var palikt slikts iespaids tikai tāpēc, ka nedaudz kavējies atbildēt uz jautājumiem. Var rasties sajūta, ka īsti nestāsti patiesību, jo ne visiem ir šādas stresa situācijas, kurās gadās aizmirst elementāras lietas. Protams, vajadzētu arī vairāk palasīt un uzzināt par pašu uzņēmumu, uz kuru dodies. Savādāk var sanākt neērta situācija – ka zini tikai uzņēmuma nosaukumu un vakanci, uz kuru pieteicies. Vēlams aptuveni zināt ar ko šis uzņēmums nodarbojas un kādas lietas dara (vismaz to galveno ideju, jo detaļas var nebūt publiski pieejama informācija). Šo informāciju noskaidrot ir svarīgi tāpēc, ka atbildes uz jautājumi būtu vēlams sniegt tādas, kuras atbilst uzņēmumam. Piemēram, ja piesakies darbā par grāmatvedi, diez vai darba devējs gribēs dzirdēt par tavu iepriekšējo pieredzi kā viesmīli vai bārmeni. Kaut gan ikvienā darba vietā var atrast ko līdzīgu. Arī tad, ja pienākumi vai pat darba sfēras stipri atšķiras, tāpat būs kaut kas kopīgs. Piemēram, veikala kasieris un biroja administrators nav pārāk līdzīgas profesijas, taču abām, piemēram, ir kopīgs fakts, ka darbs ir ar cilvēkiem. Būtībā daudz ko var pavērst tā, ka iepriekšējos darbos gūtās prasmes noderēs arī jaunajā darbā. Tāpēc arī darba pieredze, kas it kā nav saistīta ar darbu, ko vēlies iegūt, var būt noderīga un parādīt dažādas prasmes, spējas, zināšanas, kā arī dažādas cilvēciskās īpašības. Protams, darba intervijas nebūs standartizētas – var gadīties arī pa kādam neparastam vai it kā dīvainam jautājumam. Kā arī var būt jāpilda kādi testi vai pārbaudījumi – katrā ziņā visām situācijām sagatavoties nav iespējams.