Kā labāk saprasties ar kolēģiem

Ja draugus mēs varam izvēlēties – uzturēt kontaktu ar tiem, kuri mums patīk, bet neuzturēt kontaktu ar tiem, kuri nepatīk. Tur mums izvēle ir, taču darbā ir tieši pretēji. Nākot uz jaunu darba vietu nevar zināt kādi cilvēki vēl tur strādā. Variantu var būt daudz – var būt patīkams kolektīvs, var gadīties kolektīvs, kurš savā starpā nemaz pārāk nekomunicē, ja tas neattiecas uz darbu. Var gadīties, ka ir daudz foršu cilvēku un pa kādam ne tik foršam vai tieši pretēji – daudz ne tik foršu cilvēku un tikai pāris forši. To nekad nevar paredzēt, jo darba intervijās jau sanāk satikt tikai priekšnieku vai cilvēkus no personāldaļas – principā var gadīties, ka šos cilvēkus ikdienā nemaz nesatiksi. Taču kolēģi būs tie cilvēki, ar kuriem būs jāstrādā kopā ikdienā – būtībā ar šiem cilvēkiem pavadīsi lielu daļu sava laika. Tāpēc ir ļoti svarīgi spēt ar viņiem saprasties. Protams, nevar cerēt, ka tev patiks pilnīgi visi kolēģi, vai ka tu patiksi visiem pārējiem. Ja ir ļoti mazs kolektīvs, tad tā var būt, taču, ja darbinieku daudz, tad šāda iespēja ir mazāka. Cilvēkiem vienam pret otru var rasties gan simpātijas, gan antipātijas arī bez jebkāda iemesla – cilvēks vienkārši kaut kāda iemesla pēc nepatīk, tracina vai kā savādā. Ir jāatceras, ka bieži vien kāds cits cilvēks šķiet neciešams, kaitinošs vai nepatīkams tikai tāpēc, ka viņš ir atšķirīgs no tevis un taviem draugiem. Cilvēki ir ļoti dažādi, tāpēc, ja viņš ir pavisam savādāks – ar citām interesēm, uzvedību, runas manieri utml., tad viņš var likties kaut kādā veidā nepatīkams – tāpēc, ka tas nav kas jau pazīstams un pierasts. Bieži ir gadījusies situācija, kad sākumā šķiet, ka cilvēks ļoti nepatīk (kaut gan nekāda iemesla īsti nav), taču vēlāk, kad cilvēku sāk iepazīt (arī pierast pie viņa savādībām), tad bieži vien izrādās, ka tomēr nav tā, kā licies sākumā. Visiem jācenšas dot iespēja un ir jācenšas pieņemt fakts, ka cilvēki ir ļoti dažādi. Var mēģināt arī koncentrēties uz kolēģu pozitīvajām īpašībām vairāk nekā uz negatīvajām. Ikvienam cilvēkam ir gan labās, gan sliktās īpašības. Jā, arī pašiem kaitinošākajiem cilvēkiem ir kāda laba īpašība. Ir jākoncentrējas tieši uz to pozitīvo. Ja ir kāds kolēģis, ar kuru ikdienā galīgi neizdodas saprasties un sadzīvot, taču kopā tomēr ir jāstrādā un no tā izvairīties nevar, tad jācenšas uzskaitīt šī kolēģa labās īpašības un to, kādi viņam ir plusi. Var gadīties, ka tieši šīs pozitīvās īpašības ir tik labas, ka tās atsver tās negatīvās īpašības. Nevajag arī gaidīt, kad citi cilvēki mainīsies un uzvedīsies savādāk – labāk pašam nedaudz pielāgoties un pamainīt savu attieksmi. Ja attieksme pret kādu būs negatīva un noliedzoša, tad nekāds labais kontakts tur nesanāks. Vēl viens svarīgs faktors, kas ir būtisks labu attiecību izveidošanai un uzturēšanai ir savstarpējā cieņa. Protams, tev var būt kāda personīga nepatika pret kādu, taču, ir svarīgi otru cilvēku cienīt, lai būtu iespējams sastrādāties. Protams, cieņu ne vienmēr ir tik viegli izpelnīties, taču pašam arī ir jāpacenšas un jāpanāk solīti pretī, lai tas būtu iespējams. Galvenais ir pašam būt atvērtam un gatavam dažādām jaunām lietām un pieredzei.