Padomi, kā gudri iepirkties atlaižu laikā

Atlaižu laiks pienāk jebkurā veikalā – dažos atlaides ir biežāk, citos retāk. Dažreiz atlaides ir lielākas un vairāk produktiem, bet citreiz mazākas un tikai pāris precēm, taču kaut kādas atlaides ir vienmēr. Taču ik pa laikam pienāk brīdis arī lielajām atlaidēm jeb tā saucamajām izpārdošanām. Bieži vien kas tāds parādās brīžos, kad kaut kam beidzas sezona, piemēram, rudens sākumā ir vasaras preču izpārdošana, savukārt pavasara sākumā ir ziemas preču izpārdošana. Tirgotāji ir ieinteresēti pārdot tās preces, kuras vairs nav tik ļoti nepieciešamas, tātad bez šīm atlaidēm, preces plauktos varētu atrasties pat līdz nākamās aktuālās sezonas sākumam kaffekvarn bäst i test. Cilvēkiem bieži vien nostrādā vārds atlaides vai izpārdošana, tā ka cilvēki metas trakā iepirkšanās virpulī. Protams, ka šajā laikā ir izdevīgi iegādāties preces, taču lielu atlaižu laikā ir iespēja, ka nopirksi daudz ko tādu, ko nemaz nevēlējies pirkt vai kas nav tik ļoti nepieciešams – un viss tikai atlaižu buma ietekmē. Labāk šādā iepirkšanās reizē (un vispār ikreiz, kad iegādājies kaut ko daudz vai dārgu) sev pajautāt – kāpēc man šo lietu gribas pirkt? Ja vienīgā atbilde ir – tāpēc, ka ir atlaide, un to ir izdevīgi nopirkt – tad labāk šo preci tomēr nepirkt. Kāda gan jēga kaut ko pirkt tikai tāpēc, ka tajā brīdī to iespējams nopirkt par zemāku cenu? Ja jau pēc tam šo preci nemaz neizmantosi vai tā nav īsti nepieciešama. Beigās sanāks vien veltīgi iztērēta nauda, par kuru varēja iegādāties kaut ko tādu, kas patiešām bija nepieciešams. Arī lielo izpārdošanu laikā labāk tomēr ir izveidot sarakstu ar lietām, kuras ir vajadzīgas (ja tas konkrētajā gadījumā ir iespējams). Ja veikals ir zināms vai arī ir zināms, kādas preces tiks pārdotas, tad dodies ar konkrētiem mērķiem, un konkrētām vēlmēm pēc konkrētām precēm. Ja aiziesi uz veikalu tieši izpārdošanas laikā ar domu, ka tikai paskatīsies, kas tur ir labs, un ko tādu var izdevīgi iegādāties, tad visticamāk nopirksi daudz nevajadzīgu lietu, kurām nevarēsi atrast pielietojumu. Protams, arī izpārdošanu laikā ir jāpievērš uzmanība preces cenai. Tikai tas, ka vecā cena ir demonstratīvi nosvītrota, un jaunā cena izcelta ar sarkaniem cipariem vai ir uz dzeltena fona, nenozīmē, ka šī cena ir patiešām labākā un lētākā. Bieži vien veikali izmanto to, ka cilvēki nepievērš uzmanību tam, kāda bija vecā cena. Dažreiz cena ir uzdrukāta uz dzeltena fona, bet šai precei nemaz nav atlaide – taču pircējs tikai ierauga dzelteno fonu, un nodomā, ka tas gan jau nozīmē, ka prece ir lētāka. Tā ne vienmēr ir. Dažreiz var gadīties, ka arī ar visu atlaidi kāda prece ir dārgāka, nekā tā ir pieejama kādā līdzīgā veikalā vai internetveikalā bez atlaides Motionscykel. Lai beigās nesanāk izpārdošanas laikā iztērēt vairāk, nekā tad, ja atlaižu nemaz nebūtu. Lai pārāk neaizrautos un neiztērētu pārāk daudz naudas, var arī mēģināt paņemt līdzi konkrētu naudas summu. Piemēram, izņemt skaidru naudu un maksājumu karti atstāt mājās – tā nu gribot negribot nevarēs nopirkt vairāk nekā paredzēji. Diez vai kāda prece būs tik ļoti tā vērta, lai tu dotos uz mājām pēc pārējās naudas un tad atkal atgrieztos – pa ceļam gan jau paspētu pārdomāt, ka prece ir vajadzīga.

Krāsaini tērpi tavā garderobē

Apģērbu pirkšana ir ļoti populāra nodarbe, kas ļoti daudziem ir gandrīz kā hobijs. Taču arī tad, ja apģērbu pirkšana vai iepirkšanās kā tāda tev tik ļoti neiet pie sirds, tāpat ir nepieciešams šad tad iegādāties kādu jaunu apģērbu. Tā kā Latvijā saules nav tik daudz – it īpaši ziemas laikā, tad, lai nebūtu tāda drūma sajūta, savu ikdienu var izkrāsot ar krāsainām drēbēm. Savādāk jau ir visai pierasts, ka cilvēki parasti izvēlas melnu, pelēku vai brūnu krāsu. Vai arī jebkāda veida tumšo krāsu apģērbā. Vasarā gan ir lielāka krāsu daudzveidība, taču rudenī un ziemā var izteikti redzēt krāsu trūkumu ikdienas apģērbā. Viens no iemesliem, protams ledningsfri støvsuger Januar 2019, ir tas, ka, sākoties rudens sezonai, veikalos dominē šīs tumšās krāsas. Ir salīdzinoši mazs piedāvājums nedaudz priecīgākiem un krāsainākiem apģērbiem. Taču nav jau arī tā, ka šādus apģērbus nav iespējams nopirkt. Protams, ja tev nav laika daudz staigāt pa veikaliem, lai sameklētu kaut ko, kas nav melns, tad bieži vien sanāk izvēlēties to, kas nu ir. Turklāt, arī šīm tumšajām drēbēm jau nav nekādas vainas, tās var sakombinēt ar kaut ko košāku, lai padarītu nedaudz priecīgāku kopskatu. Ja drēbes tavā skapī ir pārsvarā vienādās krāsās un toņos (visbiežāk šajos tumšajos un drūmajos), un tu nevēlies iet lielā šopingā, tad var izlīdzēties arī ar dažādiem košiem aksesuāriem – kurpēm, somiņām, rotām vai šallēm. Ziemas laikā šalles ir lielisks aksesuārs, kuru var valkāt arī iekštelpās (runa gan ir par zīda šallēm, ne adītajām, taču, ja telpā ir auksti, tad var vilkt arī adītās šalles). Savukārt, ja biroja telpās ir ļoti silti, tad var izvēlēties arī kādu apģērbu no vasaras drēbēm, kuras, iespējams, nebūs tikai melnas un tumšas. Tāda pludmales vasaras kleita gan nebūs pārāk piemērota izvēle ziemas laikā, taču kāda košāka blūze vai topiņš būs tieši laikā. Ja vēlies izkrāsot savu garderobi, tad vari izvēlēties vienkārši kādu košāku aksesuāru. Ļoti labi derēs šis aksesuārs kādā no pamatkrāsām – sarkanā, zilā vai dzeltenā. Ja viss apģērbs ir kādā no šīm krāsām, tad tas protams ļoti izcelsies. Ja nevēlies būt tik ļoti pamanāma (īpaši, ja šīs krāsas nav tumšas), tad vari izvēlēties kādu akcentu šajās krāsās, piemēram, somu vai lakatiņu. Arī krekliņš ir lieliska izvēle – to var iegādāties veikalā arī to nepiemērot. Bieži vien veikalā negribas pārāk ilgi uzturēties un kaut ko pirkt, jo vienkārši nav vēlmes mērīt apģērbu. It īpaši ziemas laikā, kad tu uz veikalu atnāc ar džemperi un ziemas mēteli Nye produkter. Tad, ja vajag veikalā piemērīt tikai vienu apģērba gabalu, tad daudziem būs liels slinkums vilkt nost visas drēbju kārtas, lai piemērītu tikai vienu blūzi. Tāpēc laba iespēja šādā situācijā ir vienkārši krekliņi, kuri nepieguļ augumam kā tipiskas blūzes. Lielu daļu t-kreklu vai citu trikotāžas augšiņu var arī nepiemērīt, ja zini savu izmēru – tādiem apģērbiem jau uz aci var redzēt vai tev derēs vai nē. Un šādiem pavisam vienkāršiem krekliņiem ļoti bieži ir atlaide, tā ka

6 visdārgākās katastrofas vēsturē

Katastrofu finansiālās izmaksas nevar izmērīt, ja ņem vērā cilvēku dzīvību, kas tiek zaudēta vai izpostīta. Mēs arī nevaram aprēķināt katastrofas sekas nākamajām paaudzēm. BP naftas noplūdes izraisītie bojājumi 2010. gadā netiks aprēķināti, kamēr tās ietekmi uz kopienām, cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem netiks izpētītas ilgtermiņā. Nogrimušais “Titāniks” varētu būt viena no slavenākajām katastrofām vēsturē, bet ar zaudējumiem vien 7 miljonu ASV dolāru apmērā, tā ne tuvu nav dārgākajām katastrofām mangel på penge.

1. Černobiļas AES katastrofa

1986. gada 26. aprīlī pasaule piedzīvoja visdārgāko nelaimes gadījumu un lielāko sociālekonomisko katastrofu miera laikmetā. Gandrīz 50 procenti Ukrainas teritorijas bija kaut kādā veidā piesārņota. Vairāk nekā 200 000 cilvēkiem bija jāevakuējas un jāpārceļas, bet katastrofa tieši skāra 1,7 miljonus cilvēku. Černobiļai piedēvēto nāves gadījumu skaits, tostarp cilvēki, kas gāja bojā no vēža pēc gadiem vēlāk, tiek lēsts 125 000. Tiek lēsts, ka kopējās izmaksas, tostarp tīrīšana, upuru pārvietošana un kompensācijas, ir apmēram 200 miljardi ASV dolāru. Nelaimes gadījums tika oficiāli attiecināts uz spēkstaciju operatoriem, kuri pārkāpa stacijas procedūras un nezināja drošības prasības.

2. Kosmosa kuģis “Columbia”

Kosmosa kuģis “Columbia” bija pirmais NASA orbītas flotes kosmosa kuģis. Tas avarēja, atkārtoti ielidojot Teksasā 2003. gada 1. februārī, jo sešpadsmit dienas agrāk tika atklāts caurums vienā no spārniem. Sākotnējās transporta izmaksas bija 2 miljardi ASV dolāru 1978. gadā. Izmeklēšanai tika iztērēti vēl 500 miljoni ASV dolāru, tādējādi padarot to par visdārgāko gaisa kuģa negadījumu izmeklēšanu vēsturē. Gruvešu meklēšana un atjaunošana vien izmaksāja 300 miljonus ASV dolāru. Saskaņā ar Amerikas Aeronautikas un astronautikas institūta datiem, kopējās nelaimes gadījuma izmaksas, neietverot kosmosa kuģa nomaiņu, sasniedza 13 miljardus ASV dolāru.

3. “Prestige” naftas noplūde

2002. gada 13. novembrī naftas tankkuģis “Prestige” pārvadāja 77 000 tonnas mazuta, kad kāda no tās divpadsmit tvertnēm uzsprāga vētras laikā Galisijā, Spānijā. Baidoties, ka kuģis nogrims, kapteinis pieprasīja palīdzību no spāņu glābšanas darbiniekiem, cerot, ka viņi uzņems kuģi ostā. Bet spiediens no vietējām varas iestādēm lika kapteinim novirzīt kuģi prom no krasta. Kapteinis centās saņemt palīdzību no Francijas un Portugāles varas iestādēm, taču viņi arī lika vilkt kuģi prom no saviem krastiem. Pēc tam tankkuģis pārlūza uz pusēm un izlaida jūrā divdesmit miljonus galonu naftas. Saskaņā ar Pontevedra Economist Board ziņojumu, kopējā tīrīšanas cena ir 12 miljardi ASV dolāru.

4. “Challenger” eksplozija

Gaisa kuģis “Challenger” uzsprāga 73 sekundes pēc pacelšanās 1986. gada 28. janvārī brāķēta O-gredzena dēļ. Tam neizdevās noblīvēt vienu no pintēm, ļaujot izbēgt spiediena gāzei. Tas savukārt lika ārējai tvertnei izgāzt lielu daudzumu šķidrā ūdeņraža, izraisot masveida eksploziju. Kosmosa kuģa aizvietošanas izmaksas vien bija 2 miljardi ASV dolāru. Izmeklēšanas, problēmu korekcijas un zaudēto iekārtu nomaiņas izmaksas radīja kopējo zaudējumu apmēru līdz 5,6 miljardiem ASV dolāru.

5. “Piper Alpha” sabrukšana

“Piper Alpha” bija Ziemeļjūras naftas ieguves platforma, kuru pārvalda Occidental Petroleum Ltd. Platforma sāka ražošanu 1976. gadā un vienlaikus bija vienīgā lielākā naftas ražotāja pasaulē, izspiežot 317 000 barelu dienā. 1988.gada 6.jūlijā, veicot ikdienas apkopi, tehniķi nojauca un pārbaudīja drošības vārstus, kas bija svarīgi, lai novērstu šķidro gāzu bīstamu uzkrāšanos. Kad viens šāds vārsts tika ignorēts, tika radīts sākumposms pasaules visdārgākās naftas ieguves platformas avārijai. Dažu stundu laikā 300 pēdu platformu pārņēma liesmas, līdz tā sabruka un nogalināja 167 darbiniekus, tādējādi radot zaudējumus par 3,4 miljardiem dolāru billige lån rki ingen hindring.

6. “Exxon Valdez” naftas noplūde

Šī naftas noplūde nebija liela salīdzinājumā ar pasaules lielākajām naftas noplūdēm, taču tā izmaksāja dārgi saistībā ar tās atrašanās vietu, kas bija Prinča Viljama šaurums, kas ir pieejams tikai ar helikopteru un laivu. 1989. gada 24. martā izplūda 10,8 miljoni galonu naftas, kad kuģa kapteinis Džozefs Hazelvuds atstāja kontroli un kuģis ietriecās rifos. Tīrīšana “Exxon” izmaksāja 2,5 miljardus ASV dolāru.

Aiziešana no darba

Gandrīz visas attiecības, kas reiz sākušās kaut kad beigsies. Tā noteikti būs arī ar darba attiecībām. Reti kad ir tā, ka cilvēks sāk strādāt vienā darbā un tajā pašā darbavietā tā arī nostrādā līdz pensijai. Tā, protams, var gadīties, taču tas notiek reti. Parasti cilvēki ik pa laikam darbu maina. Daži ik pēc pāris mēnešiem vai gadiem, citi pēc gadu desmitiem. Viss atkarīgs gan no paša cilvēka, gan darba vietas un darba devēja. Darba attiecību izbeigšana var būt gana piņķerīga. Vissliktāk ir tad, ja tevi no darba atlaiž – tāpēc, ka neatbildi kaut kādām prasībām vai arī nemācēji īsti veikt savus darba pienākumus. Var gadīties, ka tevi atlaiž bez iemesla – tāda situācija teorētiski ir labāka, taču jebkurā gadījumā tu paliec bez darba, ja tevi atlaiž. Protams, atlaižot var iegūt kompensāciju (bet ne visos gadījumos), tāpēc it kā nav slikti, taču meklējot darbu citiem darba devējiem var rasties jautājumi par atlaišanas iemesliem – pieni pikavippi. Protams, nav obligāti jāstāsta visas detaļas par iepriekšējā darba pārtraukšanas iemesliem un nav obligāti jāsaka, ka esi atlaists – var vienkārši pateikt to visu nedaudz diplomātiskāk un neitrālāk. Taču nedrīkst aizmirst to, ka jaunais darba devējs var piezvanīt uz iepriekšējo darba vietu, lai pārliecinātos par to, ko stāsti darba intervijā. Tāpēc labāk ar darba devējiem lieku kašķi nemeklēt – arī tad, ja viņi tevi atlaiduši bez iemesla. Latvija ir diezgan maza un cilvēki cits citu pazīst, tāpēc nav vēlams, lai par tevi sastāsta sliktas lietas, kuras var kavēt jauna darba atrašanu. Otra iespēja kā mainīt darbu ir vienkārši pašam uzrakstīt atlūgumu. Šeit gan ir neliels āķis – ja uzrakstīsi atlūgumu pēc paša vēlēšanās, tad uz bezdarbnieku pabalstu būs jāgaida 2 mēneši (tikai pēc 2 mēnešiem sāks maksāt), taču, ja būsi abpusēji vienojies ar darba devēju, tad pabalstu būs iespējams saņemt uzreiz. Būtībā jau šis aiziešanas veids ir vienāds, jo tu esi tas, kurš vēlas iet prom, bet lai to izdarītu tāpat teorētiski sanāk vienoties ar savu bosu. Atšķirība ir tikai bezdarbnieka pabalsta saņemšanas kārtībā. Turklāt, abpusējā vienošanās ir jāapstiprina rakstiski, ja vienošanās būs tikai mutiski, tad tā būs kā aiziešana pēc paša vēlēšanās. Tas nav svarīgi tad, ja uzreiz pēc aiziešanas no esošā darba uzsāksi jaunas darba attiecības. Taču, ja jaunais darbs vēl nav atrasts, un ir vēlme nedaudz atpūsties no saspringtās darba vides, tad labāk pārliecināties par to, ka būs iespējams laicīgi saņemt pabalstu, jo tas tomēr ir nozīmīgi. Pašam darba devējam nekas nemainās no fakta vai tu aizej pēc paša vēlēšanās vai arī rakstveidā ir noformēta abpusējā vienošanās. Tās ir tikai tehniskas detaļas. Ja ir radusies doma aiziet no darba, tad ir vēlreiz rūpīgi jāapsver visi par un pret. Protams, ikvienam uznāk tāda diena, kad gribētos vienkārši aiziet no darba un kādu laiciņu atpūsties un neko nedarīt, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Turklāt bieža darba vietas mainīšana neizskatās pārāk labi tad, kad meklē nākamo darbu. Protams, mūsdienās neviens vairs negaida, ka vienā darba vietā pabūsi vismaz 10 vai vairāk gadus, taču ik pēc pāris mēnešiem mainīt darbu nav pārāk labi. Taču, ja nu tāda situācija ir izveidojusies – neko darīt. Nav arī obligāti savā CV jānorāda pilnīgi visas iepriekšējās darba vietas.

Ap to vairāk lasi šeit: joustoluotto heti!

Motivācijas vēstule

Kad meklējam darbu un vēlamies uz to kandidēt, mēs nosūtām gan savu darba pieredzi jeb CV, kā arī motivācijas vēstuli. Principā motivācijas vēstules tiek prasītas kādos 90% darba sludinājumu. CV ir viena lieta – tur tiek aprakstītas prasmes, izglītība, kā arī iepriekšējā pieredze. Tas viss ir īsā formā – ļoti konkrēti, skaidri un pārskatāmi. Taču motivācijas vēstule ir tā vieta, kur ir iespējams izpausties un aprakstīt par sevi tā, lai ieinteresētu darba devēju, kā arī jau precīzāk aprakstītu savu pieredzi un zināšanas – vairāk nekā tikai CV. Protams, motivācijas vēstule nav vēlama pārāk gara. Vislabāk, ja tā ir ne garāka par 1 lpp. Patiesībā tas ir pilnīgi pietiekami, lai pastāstītu par sevi galveno, kā arī pats svarīgākais – būtiskāko informāciju, kas būs derīga tieši šim darbam. Ja motivācijas vēstule būs pārāk gara, tad var gadīties, ka darba devējs to līdz galam neizlasa vai arī tajā neiedziļinās. Mūsdienās visi steidzamies un ļoti dārgi uztveram laiku, tāpēc to negribas to lieki tērēt. Motivācijas vēstule ir tā lieta, pie kuras ir kārtīgi jāpiestrādā, ja patiešām ir vēlme iegūt darbu. Protams, arī ideāla motivācijas vēstule un CV negarantēs to, ka darbu dabūsi, taču tas noteikti palielinās izredzes. Motivācijas vēstulē ir jānorāda kam tā ir adresēta, kā arī uz kādu vakanci vēlies kandidēt. Nedrīkst vienu un to pašu motivācijas vēstuli sūtīt visiem pēc kārtas. Katram darba piedāvājumam būtu jāraksta jauna motivācijas vēstule. Protams, var izmantot kādu frāzi vai daļu no kādas citas (jau iepriekš rakstītas) motivācijas vēstules, taču tāds copy – paste variants gan nepalīdzēs. Arī tad, ja amats ir vienāds, bet ir divi dažādi uzņēmumi, tāpat nevajadzētu šo vēstuli vienkārši nokopēt un nosūtīt. Motivācijas vēstulē viss ir jāraksta konkrēti – jāapraksta konkrēti darba pienākumi kādā no iepriekšējām darba vietām. Vēlams, lai šie pienākumi sakrīt vai ir līdzīgi ar pienākumiem, kuri būs jaunajā darba vietā. Vēlams uzrakstīt arī par savām prasmēm un apgūtajām zināšanām, piemēram, kā tas ir iepriekš noderējis vai arī noderēs turpmāk. Var arī nedaudz sīkāk pastāstīt par kādiem, piemēram, kursiem vai semināriem, ko esi apmeklējis. Galvenais, lai motivācijas vēstule nebūtu arī tāds kā copy – paste variants no sava CV. Ja motivācijas vēstulē ierakstīsi to pašu, kas jau ir rakstīts CV, tad pašai motivācijas vēstulei zūd jēga. Nav jēgas no tā, ka 2 dažādos failos ir viena un tā pati informācija. Protams, nav jācenšas šī vēstule uzrakstīt tieši 1 lapu gara. Tā var būt arī 2/3 vai pusi lapas gara. Galvenais ir ļoti konkrēti un skaidri uzrakstīt to, ko vēlies pateikt, nav jēgas no liekvārdības un tukšiem teikumiem, kurus tāpat neņems vērā. Liekvārdība var pat būt kā mīnuss darba devēja acīs. Motivācijas vēstules galvenā vērtība ir nevis tās apjoms, bet gan satura kvalitāte. Kārtējo reizi labāk jāizvēlas kvalitāti, ne kvantitāti. Nedrīkst arī pārcensties un sevi pārāk saslavēt – var droši pieminēt arī kādu mīnusu (darba intervijās tāpat bieži vien gadās tāda tipa jautājumi). Turklāt, ļoti svarīgi ir uzrakstīt tikai taisnību un neizdomāt kaut ko tikai tāpēc, lai palielinātu savas izredzes iegūt darbu. Tas tāpat agrāk vai vēlāk nāks gaismā un tad var būt ļoti sliktas sekas.

Labs darba sludinājums

Darba sludinājumi ir ļoti daudz un dažādi. Lielākoties mēs tos apskatām internetā – dažādos portālos un mājaslapās. Ik pa laikam var redzēt arī kādu sludinājumu tā teikt vecajā veidā – papīra veidā pie kādas iestādes vai kur citur. Taču lielākoties viss tomēr notiek virtuāli. Un mēs visi noteikti esam redzējuši ļoti daudz sludinājumu – arī tad, ja ir labs darbs un nav īsti nodoma to mainīt – paskatīties kādu sludinājumu nav aizliegts. Ir interesanti papētīt kā mainās darba tirgus, pieprasījums, prasības vai kas cits. Var pasekot līdzi savai jomai – varbūt kāds konkurents piedāvā, piemēram, labākus darba nosacījumus. Var darba sludinājumus palasīt vienkārši tāpat – papētīt citas sfēras. Dažreiz gadās kādi interesanti vai pat smieklīgi sludinājumi – tas noteikti uzlabos garastāvokli ikvienam. Principā labā sludinājumā būtu jābūt vairākām svarīgām lietām, piemēram, uzņēmuma apraksts, darba nosaukums un apraksts, dažādi bonusi, darba atrašanās vieta un darba laiks, norāde par pieteikšanās kārtību, kā arī kontaktinformācija. Protams, arī algas lielums būtu ideāla lieta, ko norādīt sludinājumā, taču lielākā daļa tā nedara – brīžiem šķiet, ka algas lielums ir kāds noslēpumains skaitlis, ko var atklāt tikai izredzētajiem. Protams, darba algas norādīšana sludinājumā nav obligāta, taču tā ir ļoti laba, jo vieglāk palīdz gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Ja alga ir norādīta, tad uz vakanci pieteiksies tie cilvēki, kuri par tādu algu ir gatavi strādāt, tātad darba devējam būs vieglāk atlasīt vajadzīgos darbiniekus. Taču, ja alga nav norādīta un to pasaka tikai darba intervijā, tad daudzi cilvēki var pārdomāt un uzreiz atteikties no vakances – tādā veidā tiek nevajadzīgi patērēts abu pušu laiks. Tajā pašā laikā darba meklētājs varēja būt citā intervijā, kā arī darba devējs varēja intervēt tādu cilvēku, kurš ir gatavs saņemt tādu algu. Darba devējiem gan ir dažādi iemesli kāpēc algu nenorāda sludinājumā, piemēram, atalgojuma slēpšana no konkurentiem, vēlme piesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku (varbūt alga nav tik liela, bet ir kādi labi bonusi) un citi. Taču visu sākumā minēto informāciju būtu nepieciešams norādīt, lai nerastos pārpratumi. Ir redzēti sludinājumi, kur nav īsti skaidrs kas ir darba devējs un ar ko šis uzņēmums īsti nodarbojas (arī darba prasības nav pārāk paskaidrotas). Arī tādos gadījumos darba pieteikumu skaits būs mazāks, jo ne visi vēlas pieteikties uz kaut ko mistisku un neskaidru. Dažreiz gadās redzēt pa kādam atšķirīgam sludinājumam – tā noformējums vai pats teksts atšķiras no jau pierastajiem un klasiskajiem sludinājumiem. Dažreiz sludinājuma teksts ir ar humoru – bieži vien tāds ir dažādām radošajām nozarēm. Valsts iestādēm, protams, sludinājumi vienmēr būs ļoti oficiāli un korekti. Taču privātie uzņēmumi var nedaudz paspēlēties ar saviem sludinājumiem un padarīt tos uzkrītošākus un vairāk atmiņā paliekošus. Ja sludinājums būs tāds pats kā daudzi citi (it īpaši vienā un tajā pašā sfērā), tad tas var arī nepiesaistīt potenciālā darbinieka interesi. Taču oriģināls un interesants sludinājums, kas uzreiz atšķiras, pievērsīs daudz vairāk uzmanības un līdz ar to būs vairāk labi kandidāti, no kuriem izvēlēties jauno darbinieku. Protams, sludinājumā ir ne tikai jābūt skaidri uzrakstītām konkrētām lietām, bet ir lietas, ko nedrīkst tur rakstīt, piemēram, meklēt konkrēta dzimuma darbinieku, prasīt foto, ģimenes stāvokli utt.

Kā sagatavoties darba intervijai

Lai uzsāktu darba attiecības, ikvienam būs jādodas uz darba interviju. Tas ir klasisks veids kā izvēlēties labāko kandidātu, ko pieņemt darbā. Tā kā darba meklētāji dodas uz tām intervijām un darba vietām, kur vēlas strādāt, tad ir tikai normāli, ka visi gan pirms intervijas, gan varbūt arī intervijas laikā satraucas vai streso. Ja gribas atstāt labu iespaidu un darbu arī dabūt, tad tas ir tikai normāli. Parasti nesatraucas tikai ļoti pašpārliecināti cilvēki, kā arī tie, kuriem darbs, uz kuru tie pieteikušies, nemaz nav tik būtisks – iespējams, ka viņi uz interviju devušies tikai treniņa pēc. Jā, tas nav aizliegts. Ja esi darba meklējumos un gribi nedaudz prakses tieši darba intervijai, tad var pieteikties uz darbiem, kurus it kā nevēlies, bet aiziet uz intervijām – papraktizēt atbildes uz jautājumiem, kā arī vispār pavērot kā notiek šis atlases process un kādus jautājumus parasti uzdod. Protams, to var darīt arī mājās, jo internetā var atrast ļoti daudz piemēru dažādiem darba intervijas jautājumiem. Protams, nekad nevar paredzēt pilnīgi visus jautājumus, ko uzdos, taču ir vairāki klasiskie jautājumi, kurus uzdod 95% gadījumos. Principā var izlasīt šos jautājumus un izdomāt uz tiem atbildes. To var darīt gan pie sevis domās, gan arī izmēģināt to visu pastāstīt skaļi – vai sev pašam, piemēram, spoguļa priekšā vai arī kādam draugam vai radam. Atbildes, protams, nav jāmācās no galvas kā dzejolis skolā, taču ir vēlams aptuveni izdomāt ko atbildēsi uz klasiskajiem jautājumiem. Dažreiz intervijas laikā var būt tik liels stress, ka pēkšņi nespēj atcerēties ne bijušo darba vietu, ne ko tur darīji, tāpēc būs vieglāk to atcerēties, ja vismaz reizi būsi jau pamēģinājis atbildēt uz jautājumiem. Arī darba devējiem var palikt slikts iespaids tikai tāpēc, ka nedaudz kavējies atbildēt uz jautājumiem. Var rasties sajūta, ka īsti nestāsti patiesību, jo ne visiem ir šādas stresa situācijas, kurās gadās aizmirst elementāras lietas. Protams, vajadzētu arī vairāk palasīt un uzzināt par pašu uzņēmumu, uz kuru dodies. Savādāk var sanākt neērta situācija – ka zini tikai uzņēmuma nosaukumu un vakanci, uz kuru pieteicies. Vēlams aptuveni zināt ar ko šis uzņēmums nodarbojas un kādas lietas dara (vismaz to galveno ideju, jo detaļas var nebūt publiski pieejama informācija). Šo informāciju noskaidrot ir svarīgi tāpēc, ka atbildes uz jautājumi būtu vēlams sniegt tādas, kuras atbilst uzņēmumam. Piemēram, ja piesakies darbā par grāmatvedi, diez vai darba devējs gribēs dzirdēt par tavu iepriekšējo pieredzi kā viesmīli vai bārmeni. Kaut gan ikvienā darba vietā var atrast ko līdzīgu. Arī tad, ja pienākumi vai pat darba sfēras stipri atšķiras, tāpat būs kaut kas kopīgs. Piemēram, veikala kasieris un biroja administrators nav pārāk līdzīgas profesijas, taču abām, piemēram, ir kopīgs fakts, ka darbs ir ar cilvēkiem. Būtībā daudz ko var pavērst tā, ka iepriekšējos darbos gūtās prasmes noderēs arī jaunajā darbā. Tāpēc arī darba pieredze, kas it kā nav saistīta ar darbu, ko vēlies iegūt, var būt noderīga un parādīt dažādas prasmes, spējas, zināšanas, kā arī dažādas cilvēciskās īpašības. Protams, darba intervijas nebūs standartizētas – var gadīties arī pa kādam neparastam vai it kā dīvainam jautājumam. Kā arī var būt jāpilda kādi testi vai pārbaudījumi – katrā ziņā visām situācijām sagatavoties nav iespējams.

Kā lābāk saprasties ar savu priekšnieku

Visiem ierindas darbiniekiem ir priekšnieks. Protams, ja tev ir savs uzņēmums vai esi pašnodarbinātais, tad tev priekšnieku nav – esi pats sev priekšnieks. Taču ļoti daudziem tomēr ir kāds priekšnieks, dažreiz pat vairāki. Gadās arī tā, ka neizdodas ar priekšnieku labi saprasties. Protams, mēs visi esam cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka visi cits citam nevaram patikt. Taču darba attiecības tomēr liek kaut kādā veidā atrast kopīgu valodu. Tev, protams, nav jākļūst par sava priekšnieka labāko draugu, taču kaut kādai sapratnei tomēr ir jābūt. Pretējā gadījumā (ja ar priekšnieku neizdodas atrast kopīgu valodu) var nākties meklēt citu darbu. Tāpēc ir jāpacenšas, it īpaši tad, ja pats darbs un darba vieta patīk – tad tas būs to vērts. Ir jāatceras, ka arī priekšnieks ir tikai cilvēks – viņš nav nekāds supervaronis vai kaut kas labāks par tevi pašu. Jāmēģina pavērot priekšnieka uzvedība – it īpaši jāpievērš uzmanība dažādām uzmanības niansēm. Pavēro, kas priekšnieku nokaitina un kas, tieši pretēji, uzlabo noskaņojumu. Ja priekšniekam, piemēram, nepatīk, ka fonā skan radio, tad vienkārši tas jāizslēdz, kad priekšnieks ienāk tavā kabinetā. Šādu lietu var būt daudz, bet jāmēģina pēc iespējas vairāk izvairīties no tām lietām, kuras šefam nepatīk un kaitina, un tieši vairāk jādara tas, kas patīk un uzlabo omu. Jācenšas arī nepārkāpt robežas – nevajag pārāk iedziļināties un runāt par kādiem privātās dzīves jautājumiem. Priekšnieki gan ir dažādi un citi paši labprāt runā par savu privāto dzīvi, taču, ja priekšnieks nav tāds atvērts, tad labāk par šādām tēmām pašam sarunu neuzsākt. Vēl var mēģināt arī nedaudz pielāgoties priekšnieka runas ritmam, piemēram, ja sarunas laikā viņš runā ātri, tad vari mazliet samazināt savu runas tempu, bet, ja viņš runā nedaudz lēnāk, tad tavam runas tempam ir jābūt nedaudz ātrākam. Protams, nevajag pārspīlēt un pārāk pielāgoties šefa runas vai izturēšanās stilam – tad vari izskatīties pēc pielīdēja, kas nevienam nepatīk. Tādā situācijā vari pasliktināt attiecības ar saviem kolēģiem, kas ir vienlīdz svarīgas, jo priekšnieku varbūt nemaz nesatiksi katru dienu. Nebūtu labi arī censties radīt mākslīgu kontaktu. Tas ir, nevajag tēlot, ka jums ir kontakts, ja tāda īstenībā nav. Ir normāli, ja cilvēki nespēj tā īsti rast kopīgu valodu. Darba attiecību gadījumā galvenais, lai jūs spētu saprasties par darba jautājumiem. Ja tāda ir situācija, tad vienkārši vajag darīt savu darbu un neveidot mākslīgu personīgo kontaktu – tas nevienam nenāks par labu. Tādā veidā var tikai sabojāt visu vēl vairāk gan ar pašu priekšnieku, gan ar kolēģiem. Būtībā vajag būt tādam kāds tu esi. Jāatceras arī tas, ka darba vietā tomēr nevar uzvesties kā mājās, taču tas nenozīmē, ka ir jātēlo vai jāizliekas par to, kas neesi. Protams, katrā uzņēmumā var būt savādākas tradīcijas vai tas kā ikdienā cilvēki viens pret otru izturas. Varbūt iepriekšējā darba vietā visi bijāt kā draugi vai otra ģimene, taču tas nenozīmē, ka arī nākamajā darba vietā būs tāpat. Sākumā jānoskaidro kāda ir darba atmosfēra un kādi ir priekšnieka principi. Pēc tam arī būs skaidrs kā uzvesties. Katrā ziņā, priekšniekam nav jāpazemojas tāpēc, lai paliktu konkrētajā darbā – ja šīs darba attiecības ir patiešām neizturamas, tad labāk nomainīt darbu.

Kā labāk saprasties ar kolēģiem

Ja draugus mēs varam izvēlēties – uzturēt kontaktu ar tiem, kuri mums patīk, bet neuzturēt kontaktu ar tiem, kuri nepatīk. Tur mums izvēle ir, taču darbā ir tieši pretēji. Nākot uz jaunu darba vietu nevar zināt kādi cilvēki vēl tur strādā. Variantu var būt daudz – var būt patīkams kolektīvs, var gadīties kolektīvs, kurš savā starpā nemaz pārāk nekomunicē, ja tas neattiecas uz darbu. Var gadīties, ka ir daudz foršu cilvēku un pa kādam ne tik foršam vai tieši pretēji – daudz ne tik foršu cilvēku un tikai pāris forši. To nekad nevar paredzēt, jo darba intervijās jau sanāk satikt tikai priekšnieku vai cilvēkus no personāldaļas – principā var gadīties, ka šos cilvēkus ikdienā nemaz nesatiksi. Taču kolēģi būs tie cilvēki, ar kuriem būs jāstrādā kopā ikdienā – būtībā ar šiem cilvēkiem pavadīsi lielu daļu sava laika. Tāpēc ir ļoti svarīgi spēt ar viņiem saprasties. Protams, nevar cerēt, ka tev patiks pilnīgi visi kolēģi, vai ka tu patiksi visiem pārējiem. Ja ir ļoti mazs kolektīvs, tad tā var būt, taču, ja darbinieku daudz, tad šāda iespēja ir mazāka. Cilvēkiem vienam pret otru var rasties gan simpātijas, gan antipātijas arī bez jebkāda iemesla – cilvēks vienkārši kaut kāda iemesla pēc nepatīk, tracina vai kā savādā. Ir jāatceras, ka bieži vien kāds cits cilvēks šķiet neciešams, kaitinošs vai nepatīkams tikai tāpēc, ka viņš ir atšķirīgs no tevis un taviem draugiem. Cilvēki ir ļoti dažādi, tāpēc, ja viņš ir pavisam savādāks – ar citām interesēm, uzvedību, runas manieri utml., tad viņš var likties kaut kādā veidā nepatīkams – tāpēc, ka tas nav kas jau pazīstams un pierasts. Bieži ir gadījusies situācija, kad sākumā šķiet, ka cilvēks ļoti nepatīk (kaut gan nekāda iemesla īsti nav), taču vēlāk, kad cilvēku sāk iepazīt (arī pierast pie viņa savādībām), tad bieži vien izrādās, ka tomēr nav tā, kā licies sākumā. Visiem jācenšas dot iespēja un ir jācenšas pieņemt fakts, ka cilvēki ir ļoti dažādi. Var mēģināt arī koncentrēties uz kolēģu pozitīvajām īpašībām vairāk nekā uz negatīvajām. Ikvienam cilvēkam ir gan labās, gan sliktās īpašības. Jā, arī pašiem kaitinošākajiem cilvēkiem ir kāda laba īpašība. Ir jākoncentrējas tieši uz to pozitīvo. Ja ir kāds kolēģis, ar kuru ikdienā galīgi neizdodas saprasties un sadzīvot, taču kopā tomēr ir jāstrādā un no tā izvairīties nevar, tad jācenšas uzskaitīt šī kolēģa labās īpašības un to, kādi viņam ir plusi. Var gadīties, ka tieši šīs pozitīvās īpašības ir tik labas, ka tās atsver tās negatīvās īpašības. Nevajag arī gaidīt, kad citi cilvēki mainīsies un uzvedīsies savādāk – labāk pašam nedaudz pielāgoties un pamainīt savu attieksmi. Ja attieksme pret kādu būs negatīva un noliedzoša, tad nekāds labais kontakts tur nesanāks. Vēl viens svarīgs faktors, kas ir būtisks labu attiecību izveidošanai un uzturēšanai ir savstarpējā cieņa. Protams, tev var būt kāda personīga nepatika pret kādu, taču, ir svarīgi otru cilvēku cienīt, lai būtu iespējams sastrādāties. Protams, cieņu ne vienmēr ir tik viegli izpelnīties, taču pašam arī ir jāpacenšas un jāpanāk solīti pretī, lai tas būtu iespējams. Galvenais ir pašam būt atvērtam un gatavam dažādām jaunām lietām un pieredzei.

Darba attiecību uzsākšana

Katram dzīvē pienāk brīdis, kad ir jāmeklē darbs. Vai tas notiek pirmo reizi vai jau desmito, nekas pēc idejas nemainās. Sākumā visi apskata darba piedāvājumus – tos var apskatīt dažādās vietās, bet mūsdienās populārākā vieta tomēr ir internets – dažādi darba sludinājumu portāli. NVA mājaslapas sludinājumu bonuss ir tas, ka tur uzreiz var redzēt darba algas apmēru. Savukārt citos portālos kāda konkrēta summa parādās diezgan reti. Algas lielums mūsdienās ir ļoti svarīgs, bieži vien pat vissvarīgākais faktors, tāpēc ir labi attiecīgo summu redzēt uzreiz, lai zinātu vai vispār ir vērts pieteikties un mēģināt iegūt konkrēto darbu. Protams, ne tikai alga ir svarīga – ikviens jau gribētu nopelnīt tik daudz cik vien iespējams, taču ir jāskatās arī uz to, ko mēs katrs mākam – kādas ir mūsu zināšanas un prasmes. Principā sludinājumā var sākt iedziļināties tad, ja mēs atbilstam darba devēja prasībām. Arī darba atrašanās vieta ir ļoti būtiska, it īpaši cilvēkiem, kuriem ir bērni. Pēc sludinājumu pētīšanas notiek pieteikšanās – CV un motivācijas vēstuļu sūtīšana. Pēc tam seko gaidīšanas process – vai piezvanīs vai nē. Ar to zvanīšanu mēdz būt visādi – daži piezvana jau tajā pašā vai nākamajā dienā, citi var piezvanīt arī pēc mēneša vai vēlāk. Protams, ir arī tādi, kuri nezvana nemaz, taču būtu labi, ja arī atteikuma gadījumā tiktu vismaz atsūtīts kāds e-pasts, jo nav jau zināms tas atzvanīšanas laiks. Tajā brīdī, kad gaidi zvanu no darba vietas A, tu palaid garām kādu citu iespēju, piemēram, darba vietā B, jo tomēr ceri uz to otru darbu. Beigās darba vieta A nemaz neatzvana, bet darba vietā B jau ir pieņemts kāds cits. Var arī būt citādāk – vari piekrist darbam B, un pēc kāda laiciņa saņemt zvanu no darba A – tad atkal jāpieņem svarīgs lēmums – vai palikt turpat (darba vietā B), vai arī tomēr mēģināt to darbu A. Katrā ziņā tikai zvana saņemšana negarantē darbu – notiek arī darba intervija (dažreiz pat vairākas intervijas un var būt arī dažādas pārbaudes vai testi). Darba intervijās visi cilvēki satraucas – tas ir tikai normāli. Arī intervētāji to saprot, tāpēc arī bieži vien tev pašam šķiet, ka esi intervijā galīgi izgāzies un pataisījis sevi par muļķi, taču beigās to darbu tu tomēr dabū. Savukārt citreiz, kad šķiet, ka viss ir bijis ideāli notiek pretējais – darbu neiegūsti. Ar darba intervijām neko nevar zināt, tāpēc nevajag spriest tikai pēc savām sajūtām, jo no malas tas noteikti nebija tā, kā pašam likās. Pirms intervijas būtu vēlams arī nedaduz sagatavoties – palasīt par uzņēmumu un apdomāt iespējamās atbildes uz klasiskajiem jautājumiem, jo satraukumā var pēkšņi aizmirsties arī savs vārds (vai kaut kas uz to pusi). Ja intervijas bijušas veiksmīgas, tad jau sākas arī darba attiecību uzsākšana – viss kļūst oficiāls līdz ar līguma parakstīšanu. Darba līgums ir ļoti svarīgs, jo tajā tiek norādīti gan pienākumi, gan darba laiks, gan arī alga. Dažās darba vietās, lai varētu sākt strādāt, ir nepieciešams iziet arī veselības pārbaudi. Katrai darba vietai šīs pārbaudes var atšķirties, taču tādas mēdz būt. Kad viss ir veiksmīgi izdarīts, tad jaunais dzīves posms var sākties.